Tumša nakte, zaļa zāle. Divi romāni - Ķēņu ciems; Epikūra pravietis

Alberts Jansons
Tumša nakte, zaļa zāle. Divi romāni - Ķēņu ciems; Epikūra pravietis
Cilvēka biogrāfiju lielā mēra nosaka laikmets, kurā tas dzīvo. Ideālus neizgudro, tos rada vajadzība. Dabā ikviena dzīvo radība sajūt to, kas tai nepieciešams. Mazi bērni, kam kaulos trūkst kaļķa, bāž mutē apmetumu. Ar skorbutu vārgstošie sapņos redz ābolus un skābus kāpostus.
Alberts Jansons Rīga ierodas 1932. gadā no Turlavas Ķēņu ciema septiņpadsmit gadu vecs. Viņa tēvu, tautas milicijas priekšnieku, 1919. gadā Tukuma tirgus laukumā nošāvuši vā­cieši. Slimību, likstu un pārdzīvojumu izmocītā māte arī jau mirusi.
Šos faktus tomēr nebūtu pareizi tulkot kā Izejas pozīciju kādai iepriekšnolemtībai. Alberts Jansons nebrauc uz Rīgu ar nolūku «taisīt revolūciju», viņš brauc ar jauneklīgām cerībām dzīvot cilvēcisku dzīvi, kļūt patstāvīgs, mācīties vakarskolā, baudīt pilsētas jaukumus.
Pasaules uzskatu veido dzīves pieredze, katrs raugās uz notikumiem ar savām acīm, mēra ar savu olekti, jūt ar savu ādu. No Ķoniņiem iebraukušo jauno sapņotāju Rīgas mānīgi mirdzošais virpulis tūdaļ iemaļ savos viskrēslaināknjos. visdzedrākajos dziļumos.
«Liesma«, 1975
Mākslinieks Zigurds Zuze
Noskanējis grāmatu un  failu izveidojis Imants Ločmelis